Monthly Archives: July 2016

Kā sapirkt visu skolai ?

Tiem kas vēlas rast iespējas ietaupīt parasti paveras šīs iespējas, diemžēl ne visi to dara. Viens no variantiem kā rast kādus ietaupījumus ir iegādāties šīs preces vairumā. Parasti, ir iespējams iegādāties preces vairumā no paša ražotāja vai izplatītāja kas var nozīmēt pat ievērojamu cenas samazinājumu. Protams, vienam skolniekam nebūs tik lielas vajadzības, lai attaisnotu šo pirkumu, kas parasti būs diezgan liels. Taču pastāv iespēja vairākiem bērnu vecākiem apvienoties un patiešām ietaupīt. Pat vesela klase var izveidot kopīgu budžetu un iegādāties burtnīcas, kancelejas preces un līdzīgas lietas vairumā, par to maksājot mazāk kā nāktos maksāt katram atsevišķi lielveikalā.

Protams, ir lietas kuras īsti vairumā vai lietotas nevarēs iegādāties. Ja skolā ir nepieciešamas kādas darba burtnīcas, tās nāksies iegādāties no veikala, taču uz kopējo ietaupījumu fona, tas var nebūt tik briesmīgi. Arī apģērbs jaunajiem skolniekiem ir nepieciešams jauns un bērni ne vienmēr vēlēsies iegādāties lietotu apģērbu, bet pavērojot veikalu piedāvājumus un akcijas ir iespējams iegādāties visu nepieciešamo par saprātīgām cenām. Šādā veidā var nākties ieguldīt mazliet laika un, iespējams, nebūs gluži tās firmas mantas kuras skolnieks ir vēlējies, bet viss nepieciešamais būs iegādāts un nenāksies pārlieku satraukties par finansēm.

Ja tomēr nākas aizņemties kredītu, tad būtu ļoti rūpīgi jāapsver aizdevuma apjoms. Ja nepieciešamā summa ir lielāka, tā varētu būt tad, ja ģimenē ir vairāki bērni, tad patēriņa kredīts varētu būt izdevīgāks variants. Šādi varat aizņemties lielāku naudas summu un atmaksu veikt ar ikmēneša maksājumu palīdzību ilgākā laika posmā. Taču šis lēmums ir ļoti rūpīgi jāapsver.

Labākajā gadījumā, protams, jau iepriekš ir veikti uzkrājumi šim mērķim un, ja arī ir nepieciešams, tad kredīts būs pavisam neliels vai nebūs nepieciešams vispār. Šim mērķim ir svarīgi gatavoties laicīgi, jo izdevumi var būt patiešām lieli. Pašsaprotami, bērni vēlas interesantas klades, jaunu somu, jaunu apģērbu, bet ne vienmēr tas ir pats svarīgākais. Nopērkot jaunu un dārgu mugursomu, bet tāpēc aizņemoties kredītu var būt labi bērnam, bet ne visai ģimenei, turklāt tas var radīt vēl tālākas problēmas.

Šajā laikā ir diezgan plašas iespējas kā ietaupīt. Atliek tikai šīs iespējas izmantot, nevis iet pirmajā veikalā un visu nopirkt, pa ceļam paņemot kredītu. Arī bērnus var iesaistīt šajā procesā mācot viņiem atbildību un iemācot novērtēt naudu.

Advertisements

Stūra māja

Rīgā, Brīvības un Stabu ielas stūrī, atrodas ēka, kuru pazīst ar nosaukumu Stūra māja. Čekas darbība Latvijā bijusi cieši saistīta ar šo namu. Čekas (Črezvičainaja komisija) vajadzībām to sāka pārveidot jau drīz pēc okupācijas sākuma 1940. gada septembrī. Tur ieslodzīja, pratināja, un 1940.–1941. gadā arī nogalināja Latvijas pilsoņus, kurus okupācijas režīms uzskatīja par pretiniekiem. Politiskajām apsūdzībām izmantoja Krievijas Padomju federatīvās sociālistiskās republikas (KPFSR) Kriminālkodeksa 58. pantu par „kontrrevolucionāriem noziegumiem”.1940. un 1941. gadā ierosināja vismaz 3355 politiskas krimināllietas. Daudzus apcietinātos vēlāk atrada masu kapos: Baltezerā, Babītē, Dreiliņos, Stopiņos, arī Rīgas Centrālcietuma pagalmā. Sākoties karam ar Vāciju, 1941. gada jūnija beigās iestādes darboņi (čekisti) apmēram 3600 politieslodzītos aizveda uz PSRS cietumiem. Stūra māja Latvijas okupācijas piecdesmitgadē kļuva par totalitārās varas spilgtāko simbolu, bet šobrīd tā joprojām ir pagājušā gadsimta karu, masu represiju un genocīda relikts 21. gadsimta Rīgā.

Latvijas Okupācijas muzejs piedāvā izstādi Stūra mājā, Stabu ielā 61. Tajā kopā ar gidu var izstaigāt iekšējā cietuma kameras, gaiteņus, pagrabu un pagalmu. Ēku iespējams izstaigāt arī virtuāli. Apmeklētāji šeit var apskatīt ieslodzījuma kameras, pagrabus, pastaigas laukumus, pratināmo personu pārvadājamo liftu, kā arī pratināšanas kabinetu. Kā teikts LiveRiga vietnes sadaļā Stūra māja, apmeklējot ēku, var saskarties ar tā laika pieredzi un likteņiem.

Pats nams ir celts 1911. gadā izīrēšanai un veikalam pēc arhitekta Aleksandra Vanaga projekta. Šis ir bijušais Tetera nams, kas 20. gadsimta divdesmitajos gados kļuva par Latvijas Finanšu ministrijas īpašumu, vēlāk – Latvijas Iekšlietu ministrijas īpašumu. Trīsdesmito gadu vidū namu pilnībā pārņēma Iekšlietu ministrija. Bet pirms tam tur atradās desmit veikalu, Polugajevska grāmatveikals un bibliotēka, Brennera muzikāliju veikals, Levenšteina dāmu veļas un mežģīņu tirgotava. Bija arī saldumu un augļu, piena produktu, puķu veikali, namā atradās arī Tautas Labklājības ministrijas aptieka. Pirms Pirmā pasaules kara te bija Ķeizariskās krievu Mūzikas sabiedrības mūzikas skolas nodaļa, 1919. gadā – Latvijas Revolucionārā kara komiteja. PSRS okupācijas laikā no 1940. līdz 1941. gadam un no 1946. gada 28. janvāra – Iekšlietu Tautas komisariāts un Valsts drošības komiteja. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas šeit līdz 2008. gadam darbojās Valsts policija.

Neatkarīgā Rīta Avīze, citējot Arni Blodonu, Valsts akciju sabiedrības Valsts nekustamie īpašumi komunikāciju nodaļas speciālistu, 2015. gada 3. decembrī raksta: „Nešaubīgi, ka bijušajā Stūra mājā paliks vieta muzejam, kurā varēs apskatīt telpas, kas kādreiz kalpojušas represīviem mērķiem. […] Un kāpēc gan augstākos stāvos nevarētu būt, piemēram, biroju, arhīva vai bibliotēkas telpas. Tāpēc arī radās šī doma: sakopt namu, atjaunot fasādi, uzlikt jumtu un, protams, sākt remontēt iekšpusi. Tiklīdz ir zināms, kas būs klienti, uzreiz varēs piemērot telpas konkrētām vajadzībām. Nebūsim naivi: gan čeka, gan pēc tam tur mītošā LR policija tur atstājusi savas specifiskās pēdas”.

Kas ir termiņuzturēšanās atļaujas

Termiņuzturēšanās atļaujas ir viens no uzturēšanās atļauju veidiem. Tas ir dokuments, kas dod tiesības ārvalstniekam uzturēties Latvijas Republikā noteiktu laiku. Pastāvīgi uzturēties Latvijā drīkst ar pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanu. Uzturēšanās atļauja nepieciešama, ja ārvalstnieks vēlas uzturēties Latvijas Republikā ilgāk par 90 dienām pusgada laikā, skaitot no pirmās ieceļošanas dienas.

Termiņuzturēšanās atļauju izsniedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP). Termiņuzturēšanās atļauju pieprasīšanai iesniegto dokumentu izskatīšana maksā līdz 142,- EUR parastajā kārtībā (nepaātrinātajā).

Uzturēšanās atļauja no 2012. gada 2. aprīļa tiek izsniegta personas apliecības formātā, līdz ar to pirms uzturēšanās atļaujas saņemšanas ir jānodod biometrijas dati (pirkstu nospiedumi (no sešu gadu vecuma) un digitālais sejas attēls).

Saņemot termiņuzturēšanās atļauju, ārzemniekam jāuzrāda derīga veselības apdrošināšanas polise. Saņemot pirmreizējo, termiņuzturēšanās, atļauju vai termiņuzturēšanās, atļauju, pēc pārtraukuma ilgāka par 90 dienām, ārzemniekam jāiesniedz Latvijas ārstniecības iestādes izsniegta izziņa, ka persona neslimo ar tuberkulozi aktīvā fāzē.

Vēl termiņuzturēšanās atļaujas ietver ārvalstnieka personas dokumentu apliecinājumu. To dara ārvalsts atbildīgā konsulārā iestāde. Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomiskās zonas un Šveices Konfederācijas pilsoņiem savas valsts izsniegtie personas dokumenti nav jāapliecina.

Termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanai nepieciešams aizpildīt apjomīgu anketu (10 lpp.), kurā ietilpst apstiprinājums par tādiem datiem, kā uzturēšanās mērķis, dati par iesniedzēja laulātajiem, bērniem, aizgādībā esošām personām, radiniekiem, nodarbinātība, valodas zināšanas, izglītība un citi.

Lai gan sabiedrības acīs termiņuzturēšanās atļauja ir dokuments, ko saņem citu valstu turīgi pilsoņi, kuriem pieder īpašums Latvijā, ir virkne citu gadījumu, kad ārvalstnieks var pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju.

Termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanu un saņemšanu regulē Imigrācijas likuma 23. pants. Tajā sacīts, ka termiņuzturēšanās atļauju tiesības pieprasīt ir ārzemniekam reizi kalendāra gadā uz laiku, kas nepārsniedz sešus mēnešus, ja viņš ir Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa, vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmuša ārzemnieka radinieks līdz trešajai pakāpei; uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja viņš ir komercreģistrā reģistrēts individuālais komersants; uz laiku, kas nepārsniedz vienu gadu, ja viņš ir pašnodarbināta persona; uz laiku, kas nepārsniedz četrus gadus, ja ārzemnieks ir ārvalsts komersanta pārstāvniecības pārstāvis; uz Latvijas Republikā akreditētas izglītības iestādes audzēkņa vai pilna laika studenta mācību laiku; uz laiku, kāds norādīts līgumā par ārstēšanu stacionārā ārstniecības iestādē; uz laiku, uz kādu viņam saskaņā ar Patvēruma likumu piešķirta pagaidu aizsardzība; uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja viņš veicis ieguldījumu kapitālsabiedrības pamatkapitālā (ar dažādiem nosacījumiem: 30 000,- EUR, 150 000,- EUR); uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja viņš Latvijas Republikā ir iegādājies un viņam pieder viens, funkcionāli saistīts, apbūvēts nekustamais īpašums, kura vērtība ir ne mazāka par 250 000,- EUR, vienlaikus pastāvot dažādiem nosacījumiem.