Kā pieteikties kredītam interneta vidē?

Vispirms izvēlies piemērotāko aizdevumu. To visērtāk izdarīt, salīdzinot vairāku piedāvājumus. Vērts ņemt vērā tādus faktorus, kā:

Darījums

  • Pieejamā aizdevuma summa. Ņem vērā, ka aizņemoties pirmo reizi, pieejamais aizdevuma apmērs var būt mazāks, kā kredītu noformējot atkārtoti;
  • Atmaksas termiņš. Īstermiņa kredīti pieejami uz 30 dienām, bet patēriņa kredīti jāatmaksā ilgākā laika posmā;
  • Procentu likmes. Nozīmīgs faktors, ja vēlies aizņemties pēc iespējas izdevīgāk;
  • Kredīta izsniegšanas laiks. Ņem vērā gan aizdevēja darba laiku, gan to, kādā bankā ir aizdevēja konts.

Kad esi izvērtējis piedāvājumus internetā un atradis savai situācijai piemērotāko risinājumu, reģistrējies izvēlētā aizdevēja mājaslapā un pabeidz reģistrāciju uz aizdevēja bankas kontu pārskaitot reģistrācijas maksu (visbiežāk 0,01 eiro) vērtībā. Kad tas izdarīts, vari pieteikties vēlamajam aizdevumam, norādot summu un atmaksas termiņu.

Ja aizdevumam pieteiksies kredītdevēja darba laikā, lēmums par aizdevuma piešķiršanu tiks pieņemts īsā laikā. Ja tas būs apstiprinošs, naudu savā kontā saņemsi pavisam drīz.

Kredīts internetā bez ķīlas un liekām prasībām

Nauda

  • Lai pieteiktos kredītam – Tev jāreģistrējas izvēlētās kompānijas mājas lapā un jānorāda savs vārds, uzvārds, tālruņa numurs u.c.;
  • Pēc reģistrācijas Tev tiks piešķirts lietotāja konts, kurā Tu varēsi pieteikt nepieciešamo naudas summu;
  • Ņem vērā, ka pirms pieteikuma iesniegšanas ātrajam kredītam – rūpīgi izlasi aizdevuma līguma noteikumus un iepazīsties ar papildpakalpojumiem;
  • Ja aizdevumu nevarēsi nomaksāt paredzētajā termiņā – pagarini kredīta termiņu uz 7, 14 vai 30 dienām. Šo pakalpojumu vari izmantot neierobežotu skaitu reižu (par atsevišķu samaksu);
  • Aizņemies arī tad, ja Tev nav patstāvīgas darba vietas, bet ir stabili ikmēneša ienākumi. Jāuzsver, ka lielākais vairums kreditoru, kā vienu no priekšnosacījumiem izveido tieši šo darba vietas esamību, jo tā visbiežāk ir garants, tam, ka jaunietim ir stabili ikmēneša ienākumi ar ko aizdevumu paredzētajā termiņā sekmīgi atmaksāt.

Darbaholisms

Mēs tik daudz laika dažkārt veltām darbam, ka pavisam aizmirstam par citām savas dzīves sfērām. Neraugoties uz naudu un bieži vien prestižu, ko sniedz darbs, atstājam novārtā ģimeni, draugus un vecākus. Arī paši savu izaugsmi īpaši nevaram veicināt, vienpusīgi pievēršoties vienai savas personības daļai. Tāpēc, ja kaut kas liek aizdomāties, ka darbs pār mēru valda Tavā dzīvē, Tev, pirmkārt, jāsaprot iemesli.

Ja Tu vari iegūt lielāku algu par darba apjomu, ko paveic, tad Tu, saskāries ar materiālām grūtībām, metīsies darbā, un šo periodu nenosauksi par darbaholismu. Tu vienkārši centīsies vairāk nopelnīt mērķtiecīgi izvirzītai vēlmei, un tajā nav nekā slikta. Taču, ja Tu aizvien vairāk pievērsies darbam laikā, kad Tev būtu jābūt mājās, ir jāpajautā sev, ko Tu vari mainīt savā attieksmē. Jo pārsvarā gadījumu, kad apstākļu maiņa nav iespējama, Tu vēl vari koriģēt savu attieksmi.

Kā Tu justos, ja Tev kaut kādu iemeslu – veselības, ģimenes dēļ – nāktos atteikties no darba? Ja Tu izjūti šausmas, par to iedomājoties vien, kaut kas nav kārtībā ar Tavu attieksmi pret dzīvi. Nedrīkst dzīvot kā uz naža asmens, paļaujoties tikai pašam uz saviem spēkiem. Un biežākais iemesls, kādēļ mēs piešķiram darbam milzu nozīmi, ir tieši tas, ka jūtamies vienpersoniski atbildīgi ne vien par savu, bet arī par savas ģimenes vai vecāku finansiālo stāvokli.

Arī savas personīgās attiecības un intereses nevajadzētu pamest novārta. Tu nevari pilnvērtīgi attīstīties, rūpējoties tikai par vienu savas personības pusi – profesionālo darbību. Dzīve sastāv arī no attiecībām ar cilvēkiem, tādēļ atpūtu no darba gūstam arī labās un pilnvērtīgās attiecībās. Taču, ja tās nekopjam, mums nav, kur atvilkt elpu. Lai priecātos par rožu dārzu, vispirms rozes ir jāiestāda un pēc tam arī tās jākopj. Izveidojis skaistu vidi mājās, draudzējoties un ielūdzot viesos interesantus cilvēkus, Tu pēc darba vari kārtīgi atpūsties, lai nākamajā rītā atkal ražīgi ķertos pie darba. Un pūliņi ir tā vērti.

Kādos gadījumos aizpildāma gada ienākumu deklarācija?

Gada ienākumu deklarāciju par 2015. gadā gūtajiem ienākumiem iesniedza tie Latvijas iedzīvotāji, kuri veikuši saimniecisko darbību. Tie ir individuālā uzņēmuma īpašnieki; tādi, kas izīrē savu īpašumu; zemnieku saimniecības īpašnieki; personas, kas guvušas ienākumus no profesionālās darbības. Arī rezidenti, kuri guvuši ienākumus ārvalstīs, tajā skaitā jūrnieki, kuri bijuši nodarbināti uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa, iesniedza deklarāciju. Gada deklarācija bija jāaizpilda iedzīvotājiem, kuri guvuši ar nodokli neapliekamos ienākumus, kas kopumā 2015. gadā pārsniedza 4000 eiro (piemēram, ienākumi bijuši no personiskās mantas pārdošanas). Ja personas bija guvušas ienākumus, kuri apliekami ar 10 % nodokļa likmi, arī tādā gadījumā tām bija jāaizpilda 2015. gada ienākumu deklarācija, uzskaitot tajā ienākumus no kapitāla, ienākumus no augoša meža vai kokmateriālu pārdošanas. Tas bija jādara gadījumā, ja nodoklis nebija ieturēts ienākuma izmaksas vietā.

2016. gada deklarācijas iesniegšanas termiņš bija no 2016. gada 1. marta līdz 2016. gada 1. jūnijam. No š. g. 30. jūnija gada ienākumu deklarācijas varēs neiesniegt ārvalstīs strādājošie Latvijas Republikas rezidenti, jo Valsts ieņēmumu dienests informāciju par personas gūtajiem ienākumiem un samaksāto nodokli patlaban jau saņem no Eiropas Savienības dalībvalstīm obligātās automātiskās informācijas apmaiņas sistēmas ietvaros, paskaidrots grozījumu anotācijā. Likumā noteiktais deklarēšanas atbrīvojums netiek attiecināts uz nodokļu maksātājiem, kas ienākumus gūst ne ES dalībvalstīs, arī gadījumos, kad ienākumi gūti valstīs, ar kurām ir noslēgtas konvencijas par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu.

Ir gadījumi, kad nodokļa maksātājam gada ienākumu deklarācija obligāti nav jāiesniedz, bet viņa paša interesēs ir iesniegt gada ienākumu deklarāciju, lai saņemtu atpakaļ pārmaksāto nodokli. To iespējams izdarīt, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju un aizpildot attiecīgos deklarācijas pielikumus. Šobrīd vēl var atgūt pārmaksāto nodokli par 2013., 2014. un 2015. gadu. Pārmaksāto nodokli iespējams saņemt atpakaļ, ja taksācijas gada laikā ir bijuši likuma noteiktie attaisnotie izdevumi par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem; veikti ziedojumi un dāvinājumi; veiktas iemaksas privātajos pensiju fondos; apdrošināšanas prēmiju maksājumi atbilstoši dzīvības apdrošināšanas līgumam ar līdzekļu uzkrāšanu.

Kā sapirkt visu skolai ?

Tiem kas vēlas rast iespējas ietaupīt parasti paveras šīs iespējas, diemžēl ne visi to dara. Viens no variantiem kā rast kādus ietaupījumus ir iegādāties šīs preces vairumā. Parasti, ir iespējams iegādāties preces vairumā no paša ražotāja vai izplatītāja kas var nozīmēt pat ievērojamu cenas samazinājumu. Protams, vienam skolniekam nebūs tik lielas vajadzības, lai attaisnotu šo pirkumu, kas parasti būs diezgan liels. Taču pastāv iespēja vairākiem bērnu vecākiem apvienoties un patiešām ietaupīt. Pat vesela klase var izveidot kopīgu budžetu un iegādāties burtnīcas, kancelejas preces un līdzīgas lietas vairumā, par to maksājot mazāk kā nāktos maksāt katram atsevišķi lielveikalā.

Protams, ir lietas kuras īsti vairumā vai lietotas nevarēs iegādāties. Ja skolā ir nepieciešamas kādas darba burtnīcas, tās nāksies iegādāties no veikala, taču uz kopējo ietaupījumu fona, tas var nebūt tik briesmīgi. Arī apģērbs jaunajiem skolniekiem ir nepieciešams jauns un bērni ne vienmēr vēlēsies iegādāties lietotu apģērbu, bet pavērojot veikalu piedāvājumus un akcijas ir iespējams iegādāties visu nepieciešamo par saprātīgām cenām. Šādā veidā var nākties ieguldīt mazliet laika un, iespējams, nebūs gluži tās firmas mantas kuras skolnieks ir vēlējies, bet viss nepieciešamais būs iegādāts un nenāksies pārlieku satraukties par finansēm.

Ja tomēr nākas aizņemties kredītu, tad būtu ļoti rūpīgi jāapsver aizdevuma apjoms. Ja nepieciešamā summa ir lielāka, tā varētu būt tad, ja ģimenē ir vairāki bērni, tad patēriņa kredīts varētu būt izdevīgāks variants. Šādi varat aizņemties lielāku naudas summu un atmaksu veikt ar ikmēneša maksājumu palīdzību ilgākā laika posmā. Taču šis lēmums ir ļoti rūpīgi jāapsver.

Labākajā gadījumā, protams, jau iepriekš ir veikti uzkrājumi šim mērķim un, ja arī ir nepieciešams, tad kredīts būs pavisam neliels vai nebūs nepieciešams vispār. Šim mērķim ir svarīgi gatavoties laicīgi, jo izdevumi var būt patiešām lieli. Pašsaprotami, bērni vēlas interesantas klades, jaunu somu, jaunu apģērbu, bet ne vienmēr tas ir pats svarīgākais. Nopērkot jaunu un dārgu mugursomu, bet tāpēc aizņemoties kredītu var būt labi bērnam, bet ne visai ģimenei, turklāt tas var radīt vēl tālākas problēmas.

Šajā laikā ir diezgan plašas iespējas kā ietaupīt. Atliek tikai šīs iespējas izmantot, nevis iet pirmajā veikalā un visu nopirkt, pa ceļam paņemot kredītu. Arī bērnus var iesaistīt šajā procesā mācot viņiem atbildību un iemācot novērtēt naudu.

Stūra māja

Rīgā, Brīvības un Stabu ielas stūrī, atrodas ēka, kuru pazīst ar nosaukumu Stūra māja. Čekas darbība Latvijā bijusi cieši saistīta ar šo namu. Čekas (Črezvičainaja komisija) vajadzībām to sāka pārveidot jau drīz pēc okupācijas sākuma 1940. gada septembrī. Tur ieslodzīja, pratināja, un 1940.–1941. gadā arī nogalināja Latvijas pilsoņus, kurus okupācijas režīms uzskatīja par pretiniekiem. Politiskajām apsūdzībām izmantoja Krievijas Padomju federatīvās sociālistiskās republikas (KPFSR) Kriminālkodeksa 58. pantu par „kontrrevolucionāriem noziegumiem”.1940. un 1941. gadā ierosināja vismaz 3355 politiskas krimināllietas. Daudzus apcietinātos vēlāk atrada masu kapos: Baltezerā, Babītē, Dreiliņos, Stopiņos, arī Rīgas Centrālcietuma pagalmā. Sākoties karam ar Vāciju, 1941. gada jūnija beigās iestādes darboņi (čekisti) apmēram 3600 politieslodzītos aizveda uz PSRS cietumiem. Stūra māja Latvijas okupācijas piecdesmitgadē kļuva par totalitārās varas spilgtāko simbolu, bet šobrīd tā joprojām ir pagājušā gadsimta karu, masu represiju un genocīda relikts 21. gadsimta Rīgā.

Latvijas Okupācijas muzejs piedāvā izstādi Stūra mājā, Stabu ielā 61. Tajā kopā ar gidu var izstaigāt iekšējā cietuma kameras, gaiteņus, pagrabu un pagalmu. Ēku iespējams izstaigāt arī virtuāli. Apmeklētāji šeit var apskatīt ieslodzījuma kameras, pagrabus, pastaigas laukumus, pratināmo personu pārvadājamo liftu, kā arī pratināšanas kabinetu. Kā teikts LiveRiga vietnes sadaļā Stūra māja, apmeklējot ēku, var saskarties ar tā laika pieredzi un likteņiem.

Pats nams ir celts 1911. gadā izīrēšanai un veikalam pēc arhitekta Aleksandra Vanaga projekta. Šis ir bijušais Tetera nams, kas 20. gadsimta divdesmitajos gados kļuva par Latvijas Finanšu ministrijas īpašumu, vēlāk – Latvijas Iekšlietu ministrijas īpašumu. Trīsdesmito gadu vidū namu pilnībā pārņēma Iekšlietu ministrija. Bet pirms tam tur atradās desmit veikalu, Polugajevska grāmatveikals un bibliotēka, Brennera muzikāliju veikals, Levenšteina dāmu veļas un mežģīņu tirgotava. Bija arī saldumu un augļu, piena produktu, puķu veikali, namā atradās arī Tautas Labklājības ministrijas aptieka. Pirms Pirmā pasaules kara te bija Ķeizariskās krievu Mūzikas sabiedrības mūzikas skolas nodaļa, 1919. gadā – Latvijas Revolucionārā kara komiteja. PSRS okupācijas laikā no 1940. līdz 1941. gadam un no 1946. gada 28. janvāra – Iekšlietu Tautas komisariāts un Valsts drošības komiteja. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas šeit līdz 2008. gadam darbojās Valsts policija.

Neatkarīgā Rīta Avīze, citējot Arni Blodonu, Valsts akciju sabiedrības Valsts nekustamie īpašumi komunikāciju nodaļas speciālistu, 2015. gada 3. decembrī raksta: „Nešaubīgi, ka bijušajā Stūra mājā paliks vieta muzejam, kurā varēs apskatīt telpas, kas kādreiz kalpojušas represīviem mērķiem. […] Un kāpēc gan augstākos stāvos nevarētu būt, piemēram, biroju, arhīva vai bibliotēkas telpas. Tāpēc arī radās šī doma: sakopt namu, atjaunot fasādi, uzlikt jumtu un, protams, sākt remontēt iekšpusi. Tiklīdz ir zināms, kas būs klienti, uzreiz varēs piemērot telpas konkrētām vajadzībām. Nebūsim naivi: gan čeka, gan pēc tam tur mītošā LR policija tur atstājusi savas specifiskās pēdas”.

Kas ir termiņuzturēšanās atļaujas

Termiņuzturēšanās atļaujas ir viens no uzturēšanās atļauju veidiem. Tas ir dokuments, kas dod tiesības ārvalstniekam uzturēties Latvijas Republikā noteiktu laiku. Pastāvīgi uzturēties Latvijā drīkst ar pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanu. Uzturēšanās atļauja nepieciešama, ja ārvalstnieks vēlas uzturēties Latvijas Republikā ilgāk par 90 dienām pusgada laikā, skaitot no pirmās ieceļošanas dienas.

Termiņuzturēšanās atļauju izsniedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP). Termiņuzturēšanās atļauju pieprasīšanai iesniegto dokumentu izskatīšana maksā līdz 142,- EUR parastajā kārtībā (nepaātrinātajā).

Uzturēšanās atļauja no 2012. gada 2. aprīļa tiek izsniegta personas apliecības formātā, līdz ar to pirms uzturēšanās atļaujas saņemšanas ir jānodod biometrijas dati (pirkstu nospiedumi (no sešu gadu vecuma) un digitālais sejas attēls).

Saņemot termiņuzturēšanās atļauju, ārzemniekam jāuzrāda derīga veselības apdrošināšanas polise. Saņemot pirmreizējo, termiņuzturēšanās, atļauju vai termiņuzturēšanās, atļauju, pēc pārtraukuma ilgāka par 90 dienām, ārzemniekam jāiesniedz Latvijas ārstniecības iestādes izsniegta izziņa, ka persona neslimo ar tuberkulozi aktīvā fāzē.

Vēl termiņuzturēšanās atļaujas ietver ārvalstnieka personas dokumentu apliecinājumu. To dara ārvalsts atbildīgā konsulārā iestāde. Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomiskās zonas un Šveices Konfederācijas pilsoņiem savas valsts izsniegtie personas dokumenti nav jāapliecina.

Termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanai nepieciešams aizpildīt apjomīgu anketu (10 lpp.), kurā ietilpst apstiprinājums par tādiem datiem, kā uzturēšanās mērķis, dati par iesniedzēja laulātajiem, bērniem, aizgādībā esošām personām, radiniekiem, nodarbinātība, valodas zināšanas, izglītība un citi.

Lai gan sabiedrības acīs termiņuzturēšanās atļauja ir dokuments, ko saņem citu valstu turīgi pilsoņi, kuriem pieder īpašums Latvijā, ir virkne citu gadījumu, kad ārvalstnieks var pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju.

Termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanu un saņemšanu regulē Imigrācijas likuma 23. pants. Tajā sacīts, ka termiņuzturēšanās atļauju tiesības pieprasīt ir ārzemniekam reizi kalendāra gadā uz laiku, kas nepārsniedz sešus mēnešus, ja viņš ir Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa, vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmuša ārzemnieka radinieks līdz trešajai pakāpei; uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja viņš ir komercreģistrā reģistrēts individuālais komersants; uz laiku, kas nepārsniedz vienu gadu, ja viņš ir pašnodarbināta persona; uz laiku, kas nepārsniedz četrus gadus, ja ārzemnieks ir ārvalsts komersanta pārstāvniecības pārstāvis; uz Latvijas Republikā akreditētas izglītības iestādes audzēkņa vai pilna laika studenta mācību laiku; uz laiku, kāds norādīts līgumā par ārstēšanu stacionārā ārstniecības iestādē; uz laiku, uz kādu viņam saskaņā ar Patvēruma likumu piešķirta pagaidu aizsardzība; uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja viņš veicis ieguldījumu kapitālsabiedrības pamatkapitālā (ar dažādiem nosacījumiem: 30 000,- EUR, 150 000,- EUR); uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja viņš Latvijas Republikā ir iegādājies un viņam pieder viens, funkcionāli saistīts, apbūvēts nekustamais īpašums, kura vērtība ir ne mazāka par 250 000,- EUR, vienlaikus pastāvot dažādiem nosacījumiem.

Investīciju ieteikums

Atcerieties, ka zem jebkura investīciju darījuma ir risks, tas nav nemaz tik vienkārši, tāpēc pirms investējat Jūsu izvēlētajā sfērā ir svarīgi izvērtēt, vai iegūtais labums būs pietiekoši liels, lai tas atsvērtu esošos, kā arī iespējamos riskus. To visu pat varētu salīdzināt ar totalizatoru – Jūs uzliekat lielu likmi uz viena futbola komandu, jo zināt, ka viņa ļoti labi spēlē un ir zaudējusi tikai pāris reizes, taču neko īsti nezināt par pretinieku komandu, Jūs esat pārliecināti, ka komanda, uz kuru uzlikāt lielu naudu uzvarēs, jo zināt, ka viņa ir ļoti spēcīga, taču vai apsvērāt risku, ka viņa var zaudēt? Noslēdzoties spēlei, jūs saprotat, ka pēkšņi Jūsu izvēlētā komanda ir zaudējusi, neskatoties uz to, ka tā ir zaudējusi tikai pāris reizes – tas tikai parāda to, cik ļoti nepieciešams izvērtēt visus riska gadījumus, jums ir jārēķinās ar to vienmēr pastāv risks un pats svarīgākais jāizvērtē to, vai ienesošā peļņa būs pietiekami liela, lai atsvērtu visus iespējamos riskus, ko Jūs darāt, lai nopelnītu no sevis veiktajām investīcijām.

Peļņa no investīcijām ir dažāda, ja ieguldāt nekustamajos īpašumos un pēkšņi nekustamo īpašumu cenas sāk augt, jūs iegūstat attiecīgu peļņu, taču tas ir atkarīgs no tā, cik lielas ir bijušas jūsu investīcijas. Ļoti svarīgi atcerēties ir to, jo lielāks būs ieguldījums jeb investīcija, jo lielāka iespēja būs iegūt peļņu, taču tikpat liels risks pavērās šo investīciju zaudēt, jo ja nekustamā īpašuma cenas sāktu turpināt krist, Jūsu ieguldītās investīcijas kritīsies līdzi. Pirms investējat savu naudu, atcerieties, ka pats galvenais ir izpētīt un izvērtēt visus iespējamos riskus!